Mazie sms kredīti – finanšu pakalpoju veiksmes stāsts ?

Interneta pakalpojumu pieejamības straujš pieaugums Latvijā kopš 2001. gada ir veicinājis arī interneta norēķinu un pirkumu paradumu veidošanos. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem aptuveni 60% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir iepirkušies internetā. Mazie sms kredīti ir viens no šādiem pakalpojumiem, kas sniedz iespēju aizņemties salīdzinoši nelielas naudas summas (līdz 300 eiro) aptuveni 15 minūtēs.

Sms krediti ir finanšu starpniecības pakalpojums, kas ļauj aizņemties papildus finanšu līdzekļus bez ķīlakls. Pieņemot lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, tiek izvērtēta a) klienta kredītvēsture un b) klienta ienākumi. Izvērtējot abus iepriekš minētos faktorus aizdevēja kredītspeciālisti pieņem lēmumu par aizdevuma piešķiršanu vai atteikšanu. Vēl pirms pāris gadiem naudas kredīti internetā tika piešķirti arī klientiem bez darba vietas un reizēm pat ar negatīvu kredītvēsturi. Patlaban šāda situācija vairs nav iespējama, jo ir mainījusies Latvijas likumdošana un mazo kredītu devējiem ir noteikti daudz stingrāki kritēriji. Tas ļauj pasargāt sabiedrības mazāk informēto daļu no nepārdomāta lēmuma piešķiršanas. Piemēram, ja iepriekš samērā izplatīti bija aizņēmumi no 18 gadiem, tad šobrīd sms krediti no 18 gadiem (kred24.lv) bez banku starpniecības ir pieejami vien  dažos uzņēmumos. Visi pārējie, baidoties no potenciāli stingrākiem ierobežojumiem kreditoriem, ir atteikušies no šādas prakses, taču vienmēr ir kāds, kas pieļauj šādus izņēmumus.

Cik liels ir sms kreditēšanas tirgus Latvijā ?

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju mazie aizdevumi internetā gadā veido aptuveni 160 – 180 miljonu latu (ap 250 miljoni eiro) apgrozījumu. Tas nav daudz, ja ņemam vērā, ka komercbanku apgrozījums veido vairākus miljardus eiro, taču ir ārkārtīgi daudz uz kopējā izsniegto patēriņa izdevumu fona. No šāda aspekta raugoties, mazo aizdevumu piešķiršanas ar sms starpniecību bizness ir uzskatāma par veiksmes stāstu, jo īpašnieku ieņēmumi ir ārkārtīgi lieli. No otras puses, tas liecina, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nebija un nav spējīgi a) saņemt aizdevumu bankā, b) nedomā ar galvu.

Standarta procentu likme sms kredītiem ir sākot no 10% mēnesī, kas ir aptuveni 7 – 10 reizes augstāka nekā prasa komercbankas. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka mazie aizdevēji ir daudz elastīgāki un ir gatavi izskatīt pieteikumu un pārskaitīt naudu mazāk kā 1 stundas laikā. Pats sliktākais visā šajā stāstā ir a) maksa par līguma pagarināšanu (pagarinot uz 1 mēnesi, jāmaksā līdz pat 30% no neatmaksātās kredīta summas), b) soda naudas apmērs (var sasniegt pat 1% no neatmaksātās parāda summas dienā). Tieši šīs izmaksas ir bijušas par pamatu tam, ka daudzi aizņēmēji ir iekļuvuši parādos, kuru atmaksu ir spējīgi veikt vien emigrējot ārpus valsts robežām un/vai pārdodot savus īpašumus.

Vai valstij būtu jāierobežo sms kredītu izsniegšana ?

Jā. Mūsu vērtējumā stingrāki kritērji aizdevumu piešķiršnai un augstākas sankcijas kreditoriem par šo noteikumu neievērošanu, t.sk. licences zaudēšanas iespēja ir vienīgais risinājums, kā panākt, ka valsts likumi tiek cienīti un ievēroti. Pretējā gadījumā kreditori var atļauties maksāt dažu simtu vai pat vairāku tūkstošu sodus, vienlaikus turpinot savu negodīgo komercpraksi. Par laimi sms krediti bez darba vietas vairs netiek piešķirti, taču Ekonomikas ministrijas priekšlikumi, kas paredzēja samazināt procentu likmes līdz ne vairāk kā 100% no parāda summas gadā ir iestrēguši Saeimā. Varam pieļaut, ka pie vainas ir mazo kredītdevēju lobiju centieni vai deputātu neizpratne par situācijas nopietnību. Runa par to, ka nosakot procentu likmju griestus kredīti varētu pazust no tirgus nav pelnījuši nopietnu iedziļināšanos. Ja valstī ir kāds pakalpojums, kas nevis uzlabo, bet pasliktina iedzīvotāju stāvokli, tad šāds finanšu pakalpojums mums nav vajadzīgs.

V. Dombrovskis – Latvija veiksmes stāsts

Ex ministru prezidents Valdis Dombrovskis pāris gadus atpakaļ Latviju nosauca par veiksmes stāstu. Viņaprāt, veids kā mēs pārvarējām ekonomikas krīzi ir apbrīnas vērts, jo vēl nekur pasaules vēsturē, vismaz pēdējo gadsimtu laikā neviena valsts nebija izvēlējusies noturēt valūtas stabilitāti par katru cenu. Kāda bija šī cena ? Aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju emigrēja ārpus valsts robežām, t.i. vairāk kā II Pasaules kara laikā. Papildus tam IKP samazinājās par vairāk kā 15%, kas jebkurā citā valstī būtu izraisījis masveida protestus. Latvijā iedzīvotāji izvēlējās balsot ar kājām un vienkārši aizbrauca.

Vai Dombrovskis pie tā bija vainīgs ? Jā un nē, no vienas puses viņa izvēlētā politika pie tā noveda. No otras puses, Dombrovskis pie varas nāca tikai pašā krīzes karstumā, kad Tautas Partijas taukmūļi pēkšņi attapās pie sasistas siles. Viss it kā bija normāli, taču pēkšņi, sākoties globālajai ekonomikas krīzei visa banku veidotā nekustamo īpašumu piramīda sāka brukt. Izrādījās, ka divu istabu dzīvoklis Purvciemā tomēr nemaksā 100 tūkstošus eiro, kas tagad, protams, liekas loģiski. Bankas vairs neizsniedza kredītus, būvniecība apstājās un daudzi tūkstoši iedzīvotāju zaudēja savus mājokļus. Atklājās, ka valstij tūlīt ir vajadzīgs aizdevums vairāku miljardu eiro apmērā. Sākotnēji izskanēja informācija par vienu miljardu, brīdi vēlāk jau paziņoja par nepieciešamību pēc 7 miljardiem eiro. Tā brīža finanšu ministrs A. Slakteris “Bloomberg” ziņās komentēja kā nothing special, iegūstot arī atbilstošu iesauku.

Kopumā Dombrovskis izvēlējās risināt Latvijas ekonomiskās problēmas uz strādājošo rēķina. Tā vietā, lai norakstītu sliktos kredītus un liktu zviedru bankām uzņemties daļu vainas par nesaprātīgo kreditēšanu, valdības vadītājs visus parādus atstāja iedzīvotājiem. Vienlaikus tika samazinātas algas un nogrieztas prēmijas, slēgti uzņēmumi. Tas noveda pie dramatiska pirktspējas krituma un iekšējā patēriņa samazināšanās. Daudziem iedzīvotājiem tā rezulātā nācās izceļot ārpus valts robežām, lai nopelnītu iztiktu, bet mazajiem uzņēmējiem nācās slēgt savus uzņēmējus, jo klientu bāze nopietni saruka.

Vai Dombrovskis bija finansiāli ieinteresēts ?

Plašsaziņas līdzekļos pieejamas dažādas publikācijas par Dombrovska sievas neveiksmīgo biznesu un tā kredīta nodošanu Rietumu bankai, veicot Hipotēku un zemes bankas pārstrukturizāciju. Ņemot vērā, ka tāda labvēlība kā procentu likmju maksāšanas atlikšana un/vai samazināšana, kredītsaistību norakstīšana u.c. atlaides netiek piešķirtas parastajiem iedzīvotājiem, rodas pamatotas šaubas par šādas pretimnākšanas patiesajiem iemesliem.

Protams, ņemot vērā Dombrovska politisko aizmuguri, patiesība par šo jautājumu vismaz tuvāko gadu laikā netiks atklāta, taču ir patiesi žēl, ka Valdis sevi pazemoja šādā veidā. Tā kā uzņēmums bija reģistrēts uz sievas vārda viņam vajadzēja pietikt godaprātam un ļaut sievai bankrotēt. Jā, ģimene zaudētu vairākus simtus tūkstošus eiro, taču profesionālās zināšanas ir pietiekamas, lai turpmākās dzīves laikā nopelnītu arī vairāk, nevis kļūtu par premjeru ar šaubīgu reputāciju.